Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource1 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource1), Fid:75, Did:0, useCase: 0

Senči galda salvetēm

Galda salvešu pirmsākumi meklējami jau pirms 3500 gadiem, kad senajā Grieķijā salvešu vietā izmantoja vīģes lapu, ar kuru vergam tika pavēlēts saimniekam noslaucīt lūpas.

Pirms 2000 gadiem senajā Romā ēdienreizēs vēl neizmantoja dakšas un karotes, tādēļ bija niepieciešamas salvetes, kurās noslaucīt rokas. Bagātajiem ļaudīm šīs auduma salvetes tika pat izšūtas ar viņu iniciāļiem un tās viņi sargājuši kā lielu dārgumu, bieži pat nav ņēmuši līdzi uz dzīrēm tikai tādēļ, lai lielā reibumā tās nepazaudētu, un mutes slaucīšanai izmantojuši galdauta stūri.

Vēlāk auduma salvetes, kas pēc to izmēra līdzinājās dvielim, kādā no telpām tika pakarinātas koplietošanai un pēc ēdienreizes tās uzklāja nenotiesātajam ēdienam. Tik lielas salvetes bija nepieciešamas tādēļ, ka pie bagātīgi klāta galda ēšana varēja ilgt stundām ilgi. Romiešu augstmaņi tolaik šīs salvetes izmantoja arī ēdienu līdzņemšanai.

Kad 1611. gadā kāds angļu ceļotājs Tomass Korieits no Itālijas, kur jau kopš 11. gadsimta tika izmantoti dažādi ēdamrīki, dažus no tiem bija atvedis līdzi, citi viņu uzskatīja par dīvainu. Angļu garīdznieki pat bija pārliecināti, ka pirksti cilvēkam radīti tādēļ, lai ar tiem viņš varētu likt mutē ēdienu, ko Dievs tam dāvājis, un barības skaršana ar ēdamrīkiem esot ēdiena apgānīšana un necieņa pret to. Ja kāds sagadīšanās pēc nomira kādu laiku pēc ēdamrīku lietošanas, tika uzskatīts, ka nāve viņu piemeklējusi tieši tāpēc, ka ēdājs nav ievērojis minētos nosacījumus.

18. gadsimtā sāka izmantot dakšiņas un reizē ar šīm izmaiņām, cilvēkam kalpošanai ērtākas kļuva mazāka izmēra salvetes. Salvete laika gaitā kļuva par dekoratīvu galda klāšanas piederumu, kuru varēja novietot visdažādākajos locījumos. Daži pat bija tik izcili salvešu locīšanas meistari, ka tos sāka saukt par māksliniekiem.

Karalienes Elizabetes laikā salvetes sāka izmantot arī likšanai ap kaklu, jo tas pasargāja tērpu no ēdiena traipiem gluži tāpat, kā tās mūsdienās izmanto maziem bērniem.

20. gadsimta otrajā pusē par piemērotākām sāka uzskatīt papīra salvetes, jo pēc higiēnas prasībām visam bija jābūt sterilam, un arī šobrīd visbiežāk tiek izmantotas tieši vienreizlietojamās papīra salvetes, kas sniedz arī daudz priekšrocību, taču no tām vairs tik skaistus locījumus kā no auduma salvetēm neviens parasti neveido.

Noderīgi!

Ja vēlaties iemācīties dažādus skaistus salvešu locīšanas paņēmienus, jums noteikti noderēs apgāda Zvaigzne ABC izdotā Sanitas Nikitenko bagātīgo ideju grāmata "Salvešu locīšana un rotāšana". Sekojot norādījumiem, kas tajā doti, ikviens, klājot galdu svinībām, varēs viesus pārsteigt ne tikai ar īpaši pagatavotiem ēdieniem, bet arī ar interesanti salocītām salvetēm.
Krājumā piedāvāti 50 veidi, kā salocīt salvetes dažādiem dzīves gadījumiem:
• vārda un dzimšanas dienas svinībām,
• Ziemassvētkiem,
• Lieldienām,
• kāzām,
• dārza svētkiem,
• bērnu svinībām un pat
• vecpuišu ballītei...
Izdevumā piedāvātas arī idejas, kā no papīra, pērlītēm, mākslīgajiem augiem, stieplītēm, filca un pat parastiem veļas knaģiem izgatavot interesantus salvešu rotājumus.

Padariet svētkus krāšņākus!

     [+] [-]

, 2012-07-11 20:04, pirms 7 gadiem
Tad jau sanāk, ka dvieļi arī radušies no salvetēm jeb pareizāk sakot, sākotnēji tie ir bijuši salvetes.

     [+] [-]

, 2012-07-11 22:24, pirms 7 gadiem
Bija interesanti uzzināt.