Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource1 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource1), Fid:58, Did:0, useCase: 0

Nacistiskās Vācijas lielummānija: pieci neticami projekti

Redakcija
Redakcija

Vēloties iekarot visu pasauli, vācu nacisti pirms astoņdesmit gadiem nopietni nodarbojās ar jaunu militāro tehnoloģiju, masu iznīcināšanas līdzekļu radīšanu. Taču līdztekus tam tika plānoti arī citi projekti, kurus var raksturot ar vārdiem „gigantisks”, „milzīgs”, jo tieši tāds bija daudzu ieceru vēriens.

Lūk, pieci neticama mēroga projekti, kurus īstenoja vai bija iecerējusi īstenot nacistiskās Vācijas vadība. Ar dažiem no šiem projektiem būs iespējams iepazīties arī TV kanāla „National Geographic” populārzinātniskā raidījuma „Nacistu megaprojekti” jaunākajās sērijās.

Militāro komandpunktu un bunkuru sistēma karadarbības vadīšanai. Viens no lielākajiem ir Polijas mežos paslēptais „Vilku midzenis” (Wolf's Lair). 1940.-1941.gadā radītais komplekss ar vairāk nekā 80 ēkām un vairākām drošības joslām bija centrālais komandpunkts cīņu vadīšanai Austrumu frontē. Otrā pasaules kara laikā Ādolfs Hitlers te pavadījis vairāk laika nekā jebkurā citā komandpunktā. „Vilku midzenī” arī sarīkots atentāts pret Hitleru. Pēc tam drošības apsvērumu dēļ 1944.gada novembrī nacisti bāzi pameta. „Vilku midzenis” patlaban ir atvērts tūristiem.

Projekts „Riese”: stratēģiskās rūpniecības pārcelšanās pazemē

Projekts „Riese” jeb „Milzis” paredzēja vairāku savstarpēji saistītu pazemes būvju un tuneļu kompleksu izbūvi Lejassilēzijā, tagadējās Polijas teritorijā 1943.-1945.gadā, kad nacistiskai Vācijai bija jāglābj rūpniecība no aizvien spēcīgākiem sabiedroto uzbrukumiem. Šodien ir zināmas septiņas iesāktas tuneļu sistēmas, trīs no tām – Ržečka, Vlodaža, Osovka - ir atvērtas tūristiem. Projektā bija iekļauta arī kara sākumā īpašniekiem konfiscētā Ksenžas pils. Būvdarbus smagos apstākļos veica tuvumā esošo koncentrācijas nometņu ieslodzītie. Tiek lēsts, ka neciešamos apstākļos strādāja vismaz 13 000 cilvēku, bojā gāja apmēram 5000 ieslodzīto.

Nocietinājumu sistēmas: Atlantijas valnis un Rietumu valnis jeb Zigfrīda līnija

Rietumu valnis jeb Zigfrīda līnija pie Vācijas rietumu robežas ar Nīderlandi un Šveici tika veidota jau 1930.gadu beigās. Izmantojot reljefa īpatnības un Pirmā pasaules kara nocietinājumus, tika celti gan bunkuri, gan betona prettanku konstrukcijas, gan novērošanas posteņi. Zigfrīda līniju pilnveidoja īsi pirms tam, kad 1944.gadā nacistu armija atkāpās no Francijas un sabiedroto spēki izcēlās Normandijas krastos.

Zigfrīda līnijas autors Fricis Todts veidoja arī slaveno Atlantijas valni, kuram no sabiedroto jūras uzbrukumiem bija jāaizsargā nacistu kontrolētā Atlantijas okeāna piekraste, sākot no Norvēģijas līdz pat Francijas dienvidiem. Šim nolūkam tika iztērēti 17 miljoni kubikmetru betona un 1,2 miljoni tonnu tērauda. Kaut arī tika izveidoti nocietinājumi tikai gar Nīderlandes, Francijas un Beļģijas krastiem, Atlantijas valnis tiek uzskatīts par lielāko militāro būvi modernajā vēsturē.

Proras koloss – gigantisks atpūtas komplekss Rīgenes salā

1936.gadā nacisti Rīgenes salā sāka būvēt milzīgu atpūtas kompleksu – „Proras kolosu”. Astoņās identiskās sešstāvu ēkās bija paredzētas 10 000 istabas ar skatu uz jūru, kurās ik nedēļu varētu atpūsties 20 000 vācu strādnieku. Kompleksā bija plānoti arī restorāni, kino, koncerthalle, peldbaseins un pasts, taču kara gados tas bija neapdzīvots. Austrumvācijas laikos kompleksu izmantoja PSRS un VDR armija. Pēdējos gados ir bijuši mēģinājumi ēkās iedvest jaunu dzīvību, vienā no ēkām izveidojot hosteli, kā arī atklājot vēsturiskas izstādes. Tiesa, ideja pārvērst Proru par tūristu atrakciju vēstures dēļ tiek vērtēta visai pretrunīgi.

Nepabeigtās būves nacisma slavināšanai

Dienasgaismu nav ieraudzījuši vairāki nacistu iecienītā arhitekta Alberta Špēra izstrādāti projekti, kuru idejas aizgūtas no antīkās pasaules. Nirnbergā bija iecerēts milzīgs stadions 400 000 skatītāju vietām - tā apmeklētājiem vajadzēja justies maziem un dezorientētiem. 800m garā un 450m platā stadiona ideja bija aizgūta no Olimpijas stadiona senajā Grieķijā. 1938.gadā sāktos sagatavošanās darbus pārtrauca karš. Savukārt utopiskā Berlīnes pārveidošana par pasaules galvaspilsētu Germāniju paredzēja 7 km gara un 120 m plata bulvāra izveidi, kura galā slietos milzīga, Romas Panteona iedvesmota pils. Izmantojot ieslodzītos un piespiedu darbos nosūtītos, tika sākta kvartālu nojaukšana un tur dzīvojošo cilvēku deportēšana. Gigantisko pārbūves plānu liecinieki ir vairākkārt pārbūvētais Berlīnes olimpiskais stadions un tagad slēgtā Templhofas lidosta.

Skaties kanālā „National Geographic” raidījumu ciklu „Nacistu megaprojekti” un uzzini vairāk par nacistu radītajām ļauniedarbīgajām iznīcināšanas tehnoloģijām, gan arī talantīgajiem inženieriem, kas tās radīja. 2.sezonas sērijas skatāmas no 23.februāra pirmdienās plkst. 21.00.

     [+] [-]

, 2015-03-08 22:37, pirms 5 gadiem
No vāciešu lielummānijas neatpalika arī padomijas varas elite. Ceru, ka par grandiozo padomju nama būvi katrs ko lasījis- bija plānots nobeigt līdz 42. gada beigām, kara dēļ darbus pārtrauca un vēlāk neturpināja.