Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource1 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource1), Fid:58, Did:0, useCase: 0

Septiņi antīkās pasaules brīnumi

Ik pa laikam kāds atkal un atkal izmanto vārdus “Pasaules brīnumi”. Vai arī kādu neparastu lietu vai veidojumu dēvē par astoto pasaules brīnumu. Bet kas tad ir šie septiņi pasaules brīnumi un cik daudz mēs par viņiem zinām? Tie visi ir cilvēka rokām veidotas unikālas celtnes vai vietas, ko vairs nespēj atkārtot neviens.

Kāpēc tieši šie septiņi ir pasaules brīnumi? Antīkās pasaules septiņus brīnumus pirms vairāk nekā 2000 gadiem izvēlējās grieķu filosofs Bizantijas Filons. Visi šie brīnumi atradās Vidusjūras piekrastē. Diemžēl līdz mūsdienām saglabājies tikai viens no unikālajiem veidojumiem.

Gīzas piramīdas

Gīzas piramīdas, kas atrodas Ēģiptē pie galvaspilsētas Kairas, ir vienīgais pasaules brīnums, ko varam apskatīt vēl šodien. Tas ir milzīgu piramīdu komplekss, kurā ir arī mastabas un citu veidu apbedījumu vietas. Lielākā no piramīdām ir Hafu piramīda, 138 metrus augsta. Lielākā daļā no visām izveidojās 25. gs. p. m. ē.

Babilonas gaisa dārzi

Dārzi atradās pie Eifratas upes, tās austrumu krastā. Tie esot bijuši ap vienu kvadrātkilometru lieli un uz septiņām citu uz citas uzceltām terasēm. Apbrīnojami, ka šādā klimata tur spēja augt tik krāšņi augi un vēl plunčāties putniņi. Tie tika celti 6. gs. p. m. ē. un gāja bojā 2. gs. pirms mūsu ēras.

Artemīdas templis Efesā

Templis neapšaubāmi atradās Efesā, 5. gs. p. m. ē. Tas bija gan kā sabiedriskais centrs, gan arī izstāžu un sarīkojumu zāle. Templis celts no marmora, sastāvēja no 127 kolonnām. 18 metrus augsts, 110 metrus garš 55 metrus plats. 356. gadā p.m.ē. Artemīdas templi nodedzināja. To atjaunoja vēl greznāku, taču 263. gadā p. m. ē. ienākušie svešzemnieki to nopostīja un izlaupīja.

Zeva statuja Olimpijā

Statuja atradās par godu Zevam celtajā templī. Sengrieķu tēlnieks Feidijs to izveidoja 435. gadā p. m. ē. Izmantoti tika 200 kilogrami zelta, ziloņkauls un Zeva acis bija dūres lieluma dārgakmeņi. Zeva statuja bojā gāja ap 5., 6. gs. mūsu ērā.

Halikarnāsas mauzolejs

Veidots kā kapenes valdniekam Mausolam. 45 – 50 metrus augsta, ar diviem stāviem, kapenes bija gan apbrīnas, gan pielūgsmes objekts. To rotāja daudzas skulptūras, kuras bija meistarīgi veidotas, jo daļa bija ļoti reālistiskas. Skaisto darbu izpostīja zemestrīces. 15. - 16. gs. drupas izmantoja celtniecībai.

Rodas koloss

Tā bija 30 – 35 metrus augsta sengrieķu saules dieva Hēlija statuja, kas bija uz 15 metrus augsta marmora postamenta. Atradās tā Rodas salā. Pati statuja veidota no dzelzs konstrukcijām, akmens un bronzas plāksnēm. Un celta no 292.-280. g. p.m.ē. un gāja bojā 224. g. p.m.ē. zemestrīcē, vēlāk atlikušās drupas pārkausēja zemes iekarotāji.

Aleksandrijas bāka

Bāka ar augstumu 115 – 120 metri celta Ēģiptē 284. – 246. g. p.m.ē. Bāka atradās pie Aleksandrijas ostas. Tai bija uzdevums rādīt ceļu kuģotājiem. To kaut kad viduslaikos iznīcināja divas zemestrīces, kas bija 1303. un 1323. gadā, bet vēlāk uz tās drupām 1480. gadā uzcēla cietoksni, kas apskatāms arī mūsdienās.

Turpmāk par katru no septiņiem pasaules brīnumiem sīkāk.