Spēļu kāršu noslēpumi jeb Pīķa dāmas atriebība

2013. gada 11. janvārī itāļu arheologa Anžela Sezāna ekspedīcija veica apbrīnojamu atklājumu: Arābijas tuksnesī netālu no Luksoras zinātnieki atklāja seno koptu kristiešu svētnīcu, kuras slēptuvē atradās 78 no tīra zelta izgatavotas plāksnītes ar noslēpumainiem simboliem uz tām. Atšifrēt to īsteno nozīmi zinātniekiem pagaidām nav izdevies, taču versijas par plāksnīšu izcelsmi ir.

Drukāt

Interesanti, ka ieeja svētnīcā bijusi cieši aizmūrēta, bet netālu no slēptuves, kurā atrada plāksnītes ar uzrakstiem, atradās miruša cilvēka paliekas izdilušā mūka apģērbā. Radās iespaids, ka cilvēks miris no bada, paliekot viens pats iemūrēts kopā ar noslēpumainajām plāksnītēm. Kas šīs ir par plāksnītēm un kāpēc tās tik rūpigi tikušas slēptas? Zinātnieki izsaka sensacionālu pieņēmumu: zelta plāksnītes ir pasaulē pirmās spēļu kārtis. Un tām piemīt daudz lielāks spēks, nekā pieņemts uzskatīt.

Vai kārtis tiešām ir tikai spēle ?

Vēsturnieki uzskata, ka kārtis radušās senajā Ēģiptē kā instruments, ko izmantojuši priesteri. Šo teoriju apstiprina arī zelta plāksnītes, ko atraduši itāļu zinātnieki- apbrīnojami, bet, ja uz plāksnītēm attēlotos simbolus novieto noteiktā secībā, veidojas sistēma, kuru diemžēl nav iespējams atšifrēt bez tai piemērotas "atslēgas".

Pilnīgi iespējams, ka senie priesteri izmantojuši šīs plāksnītes nākotnes zīlēšanai,- ne velti noslēpumainie simboli atgādina zīmējumus uz pirmajām TARO kārtīm, kas arīdzan radušās Ēģiptē. Daži pat TARO kārtis dēvē par "Priesteru ceļu". Kā zināms, priesteri šajās kārtīs iekodējuši visas zināšanas par pasauli.

Ēģiptē atrasto zelta plāksnīšu analīze sniedza šokējošu rezultātu- izrādījās, ka plāksnītes ir gandrīz par 10 000 gadiem vecākas nekā piramīdas. Tas nozīmē, ka noslēpumainais artefakts nav pat ēģiptiešu radīts.

Šobrīd seno tekstu šifrēšanas speciālisti apgalvo, ka mūsu rokās nonācis senākais cilvēces vēsturē atrastais teksts. Pie kam, varētu teikt, ka sūtījumam, kas ierakstīts šajās plāksnītēs, ir daži miljardi kopiju, tā kā Ēģiptes simboli brīnumainā kārtā kļuvuši par pamatu ne tikai TARO kārtīm, bet arī parastajām spēļu kārtīm.

TARO kārtis tiek iedalītas jaunākajos un vecākajos orkānos. Orkāns sanskritā nozīmē- noslēpums, atslēga, zināšanas. Jaunākie orkāni ir kāršu mastis, kuras mēs visi pazīstam no spēļu kārtīm.

Kāpēc visas pasaules reliģijas nosoda izdarības ar kārtīm?

Reti kurš zina, kāpēc visas pasaules reliģijas asi nosoda gan kāršu spēles, gan zīlešanu ar kārtīm. Kristietība, hinduisms, islāms- visi bez izņēmuma uzskata kārtis par netikuma izpausmi. Kristietības vēstures speciālists Jurijs Vorobjevskis daudzus gadus pētījis kāršu simboliku un rezultātā nonācis pie šokējoša secinājuma: no pirmā skata it kā nevainīgie zīmējumi simbolizē neko citu kā Kristus moku rīkus. Piemēram, tas, ko mēs tautā saucam par kreici, ir krusts, pie kura tika sists Jēzus, bet pīķis- šķēps, ar kuru viņš tika caurdurts.

Pēc zinātnieka domām, kāršu kava ir izkārtota precīzi noteiktā hierarhijā, kur augstākā kārts- dūzis (starp citu, vācu sarunvalodā tas ir identisks vārdam velns), bet kāršu kava- cilvēku pasaules modelis, kur pats galvenais ir sātans. Speciālisti ir pārliecināti, ka kāršu kavā, kas sastāv no 54 kārtīm, ir tieša norāde uz to, kurš valda pār pasauli. Pēc noteikumiem viņš var kļūt par jebkuru kārti, kas nozīmē- iemiesoties jebkurā veidolā. Analogas spējas tiek piedēvētas tieši sātanam.

Mūsdienu spēļu kāršu kavās atrodama arī tāda kārts kā džokers (Joker), kas parādījusies tikai 19.gadsimtā un apzīmē klaunu vai ākstu. Kas patiesībā slēpjas zem klauna maskas?

Pārsteidzoši, taču šo noslēpumaino Joker kārti izmanto ne tikai spēlē. Mūsdienu pasaulē tieši džokeru kā savu simbolu izvēlas sērijeida slepkavas un maniaki. Piemēram, 2003. gadā Madridi terorizēja sērijeida slepkava, kura bezjēdzīgā cietsirdība šokēja pat pieredzējušus detektīvus. Maniaks nenogalināja savus upurus uzreiz; viņš tos mocīja un spīdzināja divas, trīs diennaktis, pamazām sagraizot nelaimīgo cilvēku ķermeņus sīkos gabaliņos. Katru reizi savā nozieguma vietā slepkava atstāja Joker kārti.

Vēl viens piemērs: 2008. gada 30. jūlijā Kanādā tika nežēlīgi nogalināts divdesmitgadīgais Tims Makleins. Par viņa nāves iemeslu kalpoja aizraušanās ar Jokeru- uz muguras jaunietim bija uztetovēts tā attēls un arī frizūra atbilda klauna tēlam. Slepkava vārdā Vinsents Lī cietsirdīgi izrēķinājās ar Makleinu autobusā, kur visu pasažieru klātbūtnē nogrieza jaunajam vīrietim galvu, atkārtojot Kanādas kāršu kavas Joker kārtī attēloto sižetu.

Jūs varbūt jautāsiet: kas tad tik slikts Joker kārtī? Kārts rašanās pirmsākumos tajā tika attēlots āksts, kura rokās atradās neliels zizlis, ar uz tā uzmauktām cilvēka galvām, kas norāda, ka šis tēls patiesībā ir ļauns.

Vai dēmoni no kāršu kavas var iemiesoties reālajā dzīvē?

Anomālo parādību pētnieks Nikolajs Kočurovs apgalvo, ka var. Pētot kāršu rašanās vēsturi, viņš nonācis pie apbrīnojama slēdziena: katrai kārtij reiz bijis reāls prototips. Pats ļaunākais kāršu personāžs, kā zināms, ir Pīķa dāma. Daudzi uzskata, ka tēls, kas gadsimtiem ceļo no kavas uz kavu, ticis nozīmēts no kādas viduslaku raganas, kas, pēc nostāstiem, kļuvusi par paša nelabā sievu.

Arī Nikolajs Kočuros ir pārliecināts, ka kāršu kava ir seno artefaktu kopija, kuru patieso darbības un lietošanas principus nesaprot neviens cilvēks uz zemes. Pilnīgi iespējams, ka jau sen nevis cilvēki spēlē kārtis, bet gan kārtis spēlējas ar cilvēkiem.

Permas fotogrāfe Natālija Krilova izbaudīja to pati uz savas ādas. Pirms 30 gadiem viņa kļuva par noslēpumaina rituāla liecinieci, par kuru līdz pat ši brīdim atceras ar šausmām. Viss notika tā: studentu kompānija nolēma izsaukt Pīķa dāmu. Ideja šķita airaujoša līdz brīdim, kad istabā pēkšņi parādījās melns siluets, kurš tur ienāca caur durvīm, kas bija uzzīmētas uz spoguļa. Kāda no kompānijas meitenēm pajautāja, vai Pīķa dāma var atbildēt uz meiteņu jautājumiem. Melnais siluets deva zīmi, ka var.

Tieši tobrīd kāda no jaunietēm centās atgriezt savu mīļoto, kurš bija paziņojis par viņu šķiršanos. Meitene nolēma griezties pēc palīdzības pie Pīķa dāmas, jautājot vai viņas spēkos atgūt zaudēto mīlestību? Pīķa dāma apsolīja palīdzēt, taču piebilda, ka meitnei būs jāsamaksā par to. Un tiešām- puisis atgriezās un pat bildināja savu iepriekš pamesto mīļāko, taču samaksa par atgūto mīlestību izrādījās šausmīga- laimīgā līgava nenodzīvoja līdz savām kāzām....

Pilnīgi iespējams, ka meitenēm kaut kādā veidā izdevās realizēt vienu no senākajiem rituāliem pasaulē. Un te pat nav runa par kārtīm kā tādām- zīlēšana ir maģisks rituāls, kas nāk vēl pat no seno druīdu rūnām. Druīdi uzskatīja, ka tad, ja rūnas izliek pareizā secībā, cilvēks var ne tikai uzzināt savu nākotni un piesaukt garus, bet pat izārstēt savas slimības. Neticamā vara, kas ieslēgta senajos kauliņos, tagad kļuvusi pieejama gandrīz katram- jo arī rūnas ir pārvērtušās par vēl vienu azartspēli.

Patiesībā rūnas ir senais Ziemeļeiropas alfabēts, kur katrs simbols bija saistīts ar dabas spēkiem. Druīdu priesteru kasta ticēja, ka šos simbolus izmanto paši Dievi.

Zīlēšana ar rūnām atgādina mūsdienu spēli ar kauliņiem. Pats vienkāršākais veids izbērt tās ar roku uz galda, lai to izkārtojums un secība sniegtu atbildi uz cilvēku mokošajiem jautājumiem.
Viduslaikos zīlēšana ar rūnām bija stingri noliegta, inkvizīcija nežēlīgi sodīja zīlniekus, tā kā tika uzskatīts, ka zīlēšanas procesā tie nonāk tiešā kontaktā ar pagānu gariem. Pēc baznīcas uzskatiem- tas, kurš nodarbojas ar zīlēšanu, tiek pielīdzināts slepkavam.

Turpinājums sekos

Drukāt

Tev jābūt autorizētam,