Sievietes uzturs grūtniecības un bērna zīdīšanas laikā

Pareizs sievietes uzturs visā grūtniecības un bērna zīdīšanas periodā saglabā jaunās mātes veselību un rada vislabvēlīgākos apstākļus augļa attīstībai un bērna normālai augšanai un attīstībai tajā laikā, kad tas saņem mātes pienu. Ja gadījumā sieviete grūtniecības periodā nesaņem pilnvērtīgu uzturu, auglis no mātes organisma paņem visas viņa attīstībai nepieciešamās vielas, bet mātes organisms cieš.

Drukāt

Tas var izpausties kā zobu bojāšanās grūtniecei, kas ir kalcija trūkuma sekas, jo kalcijs ir nepieciešams augļa kaulaudu attīstībai.

Ja grūtniecības perioda uzturs nav pareizs, sievietei var rasties arī citi organisma darbības traucējumi- mazasinība, hipovitaminozes u.c. problēmas. Tomēr grūtniecība ir dabisks fizioloģisks stāvoklis un bērna zīdīšana- dabisks fizioloģisks akts, tādēļ mātes organisms necietīs, ja ēšana un vispārējais dzīvesveids būs pareizs.

Vispirms vajadzīgs, lai grūtnieces vai zīdītājas uzturs būtu kaloriju ziņā pietiekams un saturētu nepieciešamo olbaltumvielu daudzumu. Parastos apstākļos pieaugušai sievietei diennaktī pietiek ar 1 līdz 1,5 g olbaltumvielu uz 1 kg ķermeņa svara; grūtniecības un bērna zīdīšanas periodā šī norma jāpalielina līdz 2 g.

Pēdējos grūtniecības mēnešos sievietes uzturā nepieciešams lietot vairāk piena un augu valsts produktus, kas satur pietiekami daudz olbaltumvielu; turpretim gaļas lietošanu vajadzētu ierobežot- divas līdz trīs reizes nedēļā ir pilnīgi pietiekams gaļas daudzums grūtniecei. Vēlams, lai gaļa būtu vārītā, nevis ceptā veidā sagatavota.

Grūtnieču un zīdītāju uzturam jābūt daudzveidīgam, ar pietiekamu svaigu dārzeņu, augļu, ogu un zaļumu daudzumu.
Neskaitot pastiprināto olbaltumvielu vajadzību, sievietes organismam šajos periodos ir vajadzīgs arī paaugstināts minerālvielu, sevišķi kalcija un fosfora, kā arī A, D, C u.c. vitamīnu daudzums.

Ja pieauguša cilvēka diennakts norma ir aptuveni 0,7 g kalcija un fosfora- 1,5 g, tad grūtniecei vajag ap 1,5 g kalcija un 2- 2,5 g fosfora diennaktī. Tādēļ sievietei un augošā bērna organismam sevišķi nozīmīgs šajos periodos ir piens un piena produkti kā pats galvenais kalcija avots, kamēr fosforu organisms saņem ar visdažādākajiem augu un dzīvnieku valsts produktiem.

Salīdzinot ar parasto pieauguša cilvēka normu, jāpalielina arī C vitamīna daudzums, kurš vajadzīgs mātes veselības stiprināšanai un augļa, kā arī jaunpiedzimušā bērna pareizai attīstībai. Grūtniecēm un sievietēm, kas baro bērnu ar krūti, ieteicamā diennakts deva ir ap 100 mg C vitamīna.

Arī A un D vitamīna daudzums ir jāpaaugstina, salīdzinot ar parasto fizioloģisko normu. Vasaras periodā šim nolūkam vērtīgi izmantot ar karotīnu bagātos zaļumus- salātus, spinātus, jaunās biešu lapiņas, bet rudens un ziemas periodā- burkānus svaigā veidā.

D vitamīna avoti ir piens, olas dzeltenums, aknas, dažos gadījumos arī zivju eļļa, kuras lietošanas daudzumu nosaka ārsts.

Jāēd gan grūtniecei gan mātei, kas baro bērnu ar krūti, būtu četras reizes dienā, vienā reizē nelietojot pārāk daudz uztura- labāk šo pašu daudzumu sadalīt nelielās porcijās.

Svarīgi, lai brokastu, pusdienu, launaga un vakariņu laiks būtu arvien vienā un tajā pašā laikā un starplaiks starp ēdienreizēm nebūtu pārāk ilgs.

Stipru melno tēju un dabīgo kafiju lietot grūtniecības laikā nav ieteicams, tā kā tās satur dažas vielas, kas uzbudina nervu sistēmu. Tēju labāk lietot vāju, bet dabiskās kafijas vietā- dažādus kafijas aizvietotājus.

Protams, nedrīkst lietot alkoholiskos dzērienu, tai skaitā arī vīnu un alu. Vīns paaugstina arteriālo spiedienu, bet alus rada papildus slodzi nierēm, kas grūtniecības periodā jau tāpat strādā "virsstundas".

Lai grūtniecības periodā neradītu papildus slodzi aknu darbībai, nevajadzētu ēst neko ceptu, žāvētu, sālītu, piparotu un treknu.

Bez šaubām, tām sievietēm, kurām ir nosliece uz alerģiām, nevajadzētu aizrauties ar šokolādi, zemenēm, citrusaugļiem, eksotiskajiem augļiem, jūras veltēm, riekstiem, kā arī ar citiem produktiem, kas var radīt alerģiskas reakcijas.

Drukāt

Tev jābūt autorizētam,