Ziemassvētki nāk ar joni,
Tauta iepērk dāvanas;
Simtiem salaveču kloni
Visās malās rēgojas.

Pīrāgus un medus rausi,
Sivēnu ar lielu ausi.
Veselību, laimi, prieku,
Možu garu, naudu lieku.

Balti sniegi sasniguši,
Rūķiem snurķi nosaluši.
Ejam bērni pikoties,
Un pa sniegu draiskoties.

Mīļo salavecīti,
Ko tu labu atnesi?
Iekšā nāc, ja mantu daudz,
Bet, ja nav, tad tālāk brauc!

Zaķis vilkam saka klusi-
Aiziesim uz meža pusi,
Tur uz cūku taciņas
Visiem dala paciņas.

Ziemassvētki sabraukuši
Rakstītām kamanām,
Sētas durvis izlauzuši
Ar savām dāvanām.

Pāri kalnam dikti gauss
Dāvanas ved Santaklauss...
Ar' tak cilvēks, saprotiet,
-Labāk nemaz negaidiet!

Salavecis iet pār lauku, sandalītes kājās...
Iesim bērni skatīties, vai tam visi mājās!

Salavecim četri vaigi.
Divi mazi, divi baigi.
Diviem sārtums metas iekšā,
Diviem apakšbikses priekšā!

Kas tur nāk pār kalniem droši?
Kam tāds kažoks ugunsdrošs?
Salatēvs ar maisu zaļu
Nāk uz mājām nesdams gaļu.

Lai jums pīrāgs pilns ar speķi,
Lai uz biksēm nava pleķi.
Un tad naudu pilnu zeķi,
Skaistu meiteni zem deķi.

Meža vidū rūķu bars
Spēlē riču-raču;
Salatēvs sēž viens kā cars -
Nav viņš rūķis taču!

Bērni, lieciet to aiz auss -
Šogad nenāks Santaklauss:
Ziemeļbriedis, nelietis,
Ņēmis šo un uzmetis!

Mežmalā, kur dziļāks sniegs,
Rūķiem pikoties ir prieks.
Salatēvs tik netiek līdz,
Krūmā apsēdies un trīc.

Ziemassvētki labi svētki,
Lielu maisu atnesuši -
Siļķes asti, gaļas šķiņķi,
Medus podu atvēluši.

Lēni viļņojas vēsais gaiss,
Debesīs peld milzīgs dāvanu maiss.