Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource1 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource1), Fid:74, Did:0, useCase: 0

Neveiksmju cēlonis meklējams pašā cilvēkā, jo, lai izmainītu pasauli, vispirms jāmainās mums pašiem

Drukāt

Kad cilvēks domās pievēršas Dievam un lūdz piedošanu par nodarīto, ar viņa dvēseli un miesu notiek izmaiņas. Tajā brīdī viņš apzinās savu nepilnību, atveras tam, kas mūs radījis un saņem no tā spēkus, lai mainītos, saplūstot ar Visuma harmoniju.

Nāve vispirms uzbrūk biolauka līmenī, tad ķermeniskajā.

Garīguma potenciāls, ko uzkrājuši svētie, gaišreģi, pasaules reliģiju dibinātaji, gandrīz pilnībā izsmelts.

Cilvēks ir sarežģīta informatīvi enerģētiska sistēma, kur tikai nedaudz procentu no tās aizņem fiziskais ķermenis un apziņa, bet 75-98% – informatīvi enerģētiskie zempaziņas slāņi.

Krasi saasinājušies visi enerģētiskie procesi uz zemes, karma- atmaksas likums – darbojas desmitiem reižu ātrak nekā agrāk.

Visa informācija par cilvēku un viņa ķermeni iekodēta biolaukā, tāpat liktenis un raksturs, taču iedarbojoties uz to, visu var uzlabot.

Savā starpā saistīti visi orgāni, līdz ar to slimība var pārvietoties no viena orgāna uz citu – šajā ķēdē atrodas arī raksturs, liktenis, garīgums un citi cilvēka parametri.

Nedrīkst nožēlot pagātni, jo nožēlojot bijušo, cilvēks neapzināti tiecas to izmainīt un izkustināt no vietas to, kas vairs nekādi nav iekustināms. Tas izsauc milzīgu nekontrolējamas enerģijas patēriņu. Lai pārtrauktu enerģijas noplūdi, kura var izraisīt nopietnas sekas, organisms to bloķē ar slimību fiziskajā plānā.

Spēcīgs stress, neapmierinātība ar kaut ko vai nožēla par pagājušo, emocionāli pastiprinoties, nogulsnējas zemazpiņā un provocē nopietnu saslimšanu, jo rada biostruktūras deformācijas.

Slimība ir viens no gara attīstības mehānismiem. Galvenais- izprast savas kļūdas, atzīt tās un ar grēku nožēlu nonākt harmonijā ar Visumu un Dievišķo. Rezultātā atjaunojas veselība.

Biolauku deformācijas sākas gadus 5, 10 pirms slimības fiziskajā plānā.

Slimība ir brīdinājums par kļūdam un darbojas kā glābēja. Cilvēkam slimojot un mokoties, jāapzinās pieļautie pārkāpumi, jāpilnveido sevi garīgi, jāmeklē jauni attīstības ceļi.

Bērni biolauka struktūras saņem no vecākiem. Bērna veselība ļoti atkarīga no mātes veselības. Mātes rīcība nosaka nākamā cilvēka veselību un likteni. Tēvs un māte vienādā mērā atbildīgi par bērna ķermeni un garu. Vecāki nodod bērniem absolūti pilnīgu informāciju par savu un savu priekštecu uzvedību, informācija veido bērna likteni, viņa ķermeni, raksturu, garīgumu.

Smags pārkāpums – mīlestības nogalināšana visās tās aizpausmēs, visi pārejie pārkāpumi ir otršķirīgi – kā sekas tam, ka cilvēkam trūkst mīlestības pret Dievu, tikumu, tuviniekiem, bērniem, dabu, ļaudīm.

Biolauka pašregulācijas sistēma- Visuma atgriezeniskā saite. Tās būtība, kā ikviena cilvēka darbība – laba vai slikta, caur Visuma informatīvi enerģētiskā lauka vienotību atgriežas pie cilvēka atpakaļ.

Dievs soda ļaunumu, bet process notiek lēni un cilvēks līdz soda saņemšanai paspēj vēl sagrēkot.

Biolauka līmenī nav cilvēku, ir idejas.

Katrs cilvēks ir noteiktu programmu kopums.

Bērni ir pieaugušo pasaules nepilnību palielināmais stikls. Bērni vecāku klātbūtnē uzvedas sliktāk nekā ar svešiem. Karmiskā mehānisma darbība. Vecākiem un bērniem kopā esot, notiek pozitīvo un negatīvo programmu pastiprināšanās un aktivizācija. Vecāki biolauka līmenī nes atbildību par bērna uzvedību un rīcību, bērns manto vecāku karmu.

Viens no Visuma pamatlikumiem – nenodarīt ļaunu pat domās.

Enerģētiskā trieciena rezultātā, tāpēc, ka cilvēks biolauka līmenī ir saistīts ar visiem saviem radiniekiem un bērniem, trieciens trāpa visai dzimtai, un atbilde atgriežoties soda agresoru un viņa dzimtu.

Bībelē runāts par pazemību un lēnprātību – tā ir enerģētisko spēju apvaldīšana.

Egoisms: cilvēks domājot tikai par sevi, cenšas nogalināt Sievu un Visumu. Agri vai vēlu Visuma iznīcināšanas programma tiks izbeigta ar slimībām, traumām un nelaimēm.

Var neticēt Dievam, bet jāmīl Visums un tā dvēsele. Egoisms, neierobežota tieksme pēc materiālajiem labumiem nogalina galvenās jūtas – mīlestību.

Kad materiālā labklājība pāraugusi garīgās vēlmes – tas ir mirkļa labums uz garīgās nāves rēķina.

Nāve neko neizmainītu. Visuma sagrāves programmu būs jānomaksā bērniem.

Izjūtot mīlestību pret Visumu un Dievu, atsakoties no pretenzizijām pret apkārtējo pasauli, cilvēks glābj sevi no jeburas smagas slimības. Jātiecas uz augstākajiem enerģētikas līmeņiem: garīgumu, cēlsirdību, mīlestību – šiem jēdzieniem jākļūst par dzīves saturu.

Ciešanās cilvēks kļūst garīgāks.

Visuma ekesitences pamatā ir informatīvie procesi. Iesākumā bija vārds. Visums atdalījas no Vienotās sākotnes (Dievs) matērijas un informatīvā lauka. Biolauks tiecas pārtapt matērijā, matērija tiecas pārtapt biolaukā.

Vienotības process ar Visumu ir tas, ko mēs dēvejam par kultūru. Norobežošanās process izpaužas kā civilizācija. Kultūra rada civilizāciju. Civilizācija sākumā atgrūž kultūru, bet pēc tam, lai neaizietu bojā, atgriežas pie tās, lai jau augstākā pakāpē un ar lielāku amplitūdu atkārtotu šo procesu. Ja atgriešanās nenotiek vajadzīgajā līmenī, tuvojas civilizācijas bojājeja.

Agresijas vēršana pret vienu cilvēku – tā ir iznīcinašanas programma visiem viņa radiniekiem un bērniem. Iedarbojoties biolauka pašregulācijas mehānismam, negatīvo ietekmi atpakaļ saņem pats uzbrucējs un viņa radinieki.

Ja maz spēka, jākļūst par svēto, ja spēku vairāk, var savienot svētumu ar pasaulīgo dzīvi. Ja cilvēks gatavs uzņemties smagu darbu, lai gūtu lielākas iespējas, viņš var nodarboties ar bioenerģētiku.

Biolauka visblīvākais enerģētiskais slānis satur informāciju par fizisko ķermeni, tā orgāniem un tiek izmantots medicīniskajā diagnostikā.

Tuvākajā karmiskajā slānī atrodas informācija par rīcību, emocijām, jūtas un domas, ko cilvēks pats pārdzīvojs šajā dzīvē. Dziļākie slāņi satur ģimenes karmiskās struktūras – info par tuviniekem, radiem, bērniem. Cilvēka personiskā karma, uzvedība ir izvietota vēl smalkākā līmenī.

Neapzinātas agresijas parametriem cilvēka biolauka parametru sistēmai jābūt ar mīnusa zīmi. Tas ir pamats cilvēka patiesai labestībai un pašaizsardzībai pret svešu agresiju.

Nevienai dzīvai vai nedzīvai radībai nedrīkst būt liegta mūsu mīlestība.

Slimība ir kā ūdens, kurš tek no krāna, -, un pirmkārt vajag aizgriezt krānu – slimības cēloni.

Garīguma izaugsme uzlabo psihi, likteni, veselību un visas cilvēka dzīves jomas.

Aizkaitinājums attieksmē pret cilvēkiem ir ļaunums, kurš izsauc biolauka struktūru deformāciju, kas ir enerģētiska uzbrukuma mēģinājums ne tikai konkrētam cilvēkam, bet arī Visumam.

Lūdziet par tiem, kas jūs nolād, un svētiet tos, kas jūs neieredz...” Pati spēcīgākā aizsardzība pret nelaimēm, slimībām un ‘ļauno aci”.

Ikvienas aizvainojuma jūtas, kuras nogājušas dziļumā vai ar kurām cilvēks ilgu laiku netiek galā, ir lielas briesmas. Nožēlot tas nozīmē visus spēkus virzīt uz sevis izmainīšanu un nekad neatkārtot savas kļūdas.

Lai nenogalinātu draugu , jāpiedod ienaidniekam. Aizvainojums, naids, skaudība ir cilvēka iznīcināšanas forma, enerģētiskais uzbrukums. Iekšēja samierināšanās sniedz harmoniju arī Visumu smalkajā līmenī.

Ja jūs apvaino, vispirms jālūdz piedošana par to, ka apvainojāt jūs,- tas bloķē vecāku un iepriekšējo dzīvju karmiskās programmas, kuras radījušas situāciju. Pēc tam vajag lūgt piedošanu par to, ka nespējat piedot otram cilvēkam un uz viņu apvainojaties, par to, ka viņš apvainojās pats un apvainoja jūs. Iekšēji jāattaisno cilvēks un tad piedod.

Slimība var izpildīt dažādas funkcijas.
1.-brīdinājums,
2.-darbības, kuras traucē cilvēka pareizu attīstību,
3.-to mehānismu noņemšana, kuri ļauj izplatīt nelabvēlīgu informāciju.
Jāatceras, ka esam šūniņas vienotā organismā – cilvēcē, kura ir vienotas sistēmas – Visuma daļa. Visas pasaules reliģijas pamatbaušļi ir šifrēta pasaules uzbūves koncepcija, kura nosaka mūsu un Visuma savstarpējo attiecību likumus.

Topošā bērna raksturs un liktenis veidojas vecāku informatīvi enerģētiskajā laukā jau pirms viņa ieņemšanas. Ieņemšanas brīdī tie jau pastāv un nosaka bērna nākotni, un tāpēc, ja vecāki šaubās, vai bērns viņiem vajadzīgs, notiek uzbrukums šīm struktūrām, to deformācija un pat daļēja iznīcināšana. Galēji nelabvēlīgi gaidāmā bērna lauka struktūru ietekmē strikts viņa dzimuma plānojums, kāda no vecākiem noliegums pret dēlu vai meitu. Pat šaubas par bērna vēlamību, nerunājot jau par centieniem atbrīvoties no viņa, - tas ir postījums viņa liktenim, laimei, veselībai, saskarsmes un vienotības struktūrām ar cilvēkiem.

Mīlestība var izārstēt, pieķeršanās – kaitēt.

Ja sirds saglabā augstprātību, nosodījumu un ļaunumu, tā stāv no Dieva tālu.

Bērnu spējas – tā ir vecāku un radinieku ētika.

Dzimta līdz 4-ajam augumam atrodas ciešā biolauka vienotībā.

Vārds apzīmogo cilvēka enerģētiku un ir atkarīgs no tā cilvēka karmas, kura vārdā bērns nosaukts. Svēto karma savienojas ar bērna karmu un aizsargā. Radinieka vārdā – netikumus jāatpelna bērnam, kas kopā ar vārdu saņēmis daļu cilvēka karmas. Dodot zemes cilvēka vārdu, var nobloķēt karmas negatīvo daļu, lūdzot Dievu tā cilvēka vārdā, kuram par godu bērns nosaukts, lai vārdā ietvertos tikai tas, kas gaišs, pievērsts mīlestībai, cēlsirdībai, labestībai.

Veselība pēc dzemdībām uzlabojas – atjaunošanās, kas notiek grūtniecības laikā, kad organisms aktivizējas. Arī mīlestība, kuru māte izjūt pret bērnu, uzlabo viņas lauka struktūras un fizisko pašsajūtu. Māte savas slimības nodod bērnam, - viņas veselības traucējumi, ar kuriem viņa atpelna karmu, pāriet uz bērna biolauku, un bērns sāk slimot. Karma tiek sadalīta starp māti un bērnu (diatēzes, alerģijas, plaušu karsoņi, nieru slimības).

Katrs cilvēks šajā dzīvē piedzimst tādēļ, lai pārvarot zemes kārdinājumus un nelaimes, attīstītu un pilnveidotu savu dvēseli, savu garu.

Padoms – kā būt veselam un ilgi dzīvot. Nekad, nevienam un ne par ko neuzstādīt pretenzijas. Ne liktenim, ne Dievam, ne pagātnei, ne ļaudīm. Arēji izturaties kā vēlaties, iekšēji jebkuras pretenzijas ir iznīcināšanas programma.

Lai pieburtu, vajag cilvēkā nogalināt dievišķās jūtas, kuras viņu sargā, jo pieburšana – pretdabisks, varmācīgs process, kurš bojā garīgās struktūras. Līdz ar to notiek likteņa un gara sabrukums tam, kurš piebur. Ar savu garīgo attīstību sieviete var „pieburt” vīru un darīt to patiesi laimīgu.

Mīlošs cilvēks pārdzīvo īpašas jūtas un to nogalināšana sevī vai otrā ir smags noziegums.

Gars, dvēsele un ķermenis ir vienoti. Zemapziņa un apziņa ir biolauks, bet fiziskais ķermenis – šī biolauka paveids, tā dialektiskā pretējība. Ja cilvēks būtu tikai ķermenis, tad slimo orgānu varētu tikai iztīrītt, nogriezt, iztaisnot utt.,bet tā kā cilvēks vienlaikus ir biolauks, tas ir nozīmīgāks par ķermeni.

Slimības ļaudis saņem par grēkiem, bet ārsts atbrīvo tos no ciešanām. Ja slimība tiek uztverta kā ļaunums, ar to cīnās, pārvietojot no vienas vietas uz citu. Kad radīsies izpratne, ka slimība ir garīgās deformācijas bremze un tās cēloņi tiks novērsti, slimība aizies pati.

Nevēlēšanās dzīvot- pazemināts dzīvības fons. Tādā stāvoklī pietiek ar nelielām nepatikšanām, lai var rasties doma par pašnāvību.

Pazemināts dzīvības fons ir sekas, ko nosaka ģimenes karma, senču izdarītie pārkāpumi.

Cilvēkam jāmīl visi ļaudis, un seksuālā mīlestība sastāda ļoti mazu daļiņu no vipārcilvēciskās mīlestības, mīlestības pret cilvēkiem kā pret dievišķi radītu, brīnišķīgu Visuma daļiņu.

Homosexuālisms – novirze no normas, slimība, rezultāts tam, ka mirst mīlestība. Tas iznīcina biolauka struktēras, kuras atbildīgas par imunitāti, pretestību onkoloģiskajām saslimšanām. Aktīvie homoseksuālisti nomāc mīlestību un dzīvību partnerī. Pasīvie - nogalina mīlestību un dzīvību sevī.

Mīlošu cilvēku parametri: godīgums, dvēsele, liktenis, mīlestības piepildījumam visaugstākie rādītāji, neapzinātai agresijai-minimāli. Viens otru mīloši vīrietis un sieviete uzlabo savu karmu, ārstē sevi un nākamo paaudzi.

Paradums slikti izteikties par ļaudīm, sevi, likteni- bojā zobus. Visbīstamākā ļaunvārdība, kas adresēta tuviniekiem unneapmierinātība ar sevi. Paradontoze – ļaunprātība adresēta tēvam, apgrūtināta karma un nepareizs uzturs.

Emocionālo sabalansētību un nepazinātas agresijas samazināšanos stimulē zaļumu lietošana, kas iedarbojas uz garīgajām un fiziskajām struktūrām.

Kad mēs par kādu domājam rodas enerģētisks tilts starp mums un to cilvēku, notiek info un enerģijas apmaiņa, tapēc ikviena negatīva doma ir enerģētisks uzbrukums un var kaitēt. Pat iekšēja piekrišana ļaunvārdīgam cilvēkam var būt bīstama. Vārds pastiprina jebkuru programmu.

Uzsākot dienu ar vēlējumu ”Dievs dod maniem tuviniekiem un paziņām veselību, bet man pacietību” aizsargā sevi no daudziem pārkāpumiem.

Japāņi ilgdzīvotaji – laipnākā tauta pasaulē. Labsirdība – neuzbrukšana ļaudīm, neievainojamība. Visbīstamākā ļaunprātība- uzbrukt mīļotajam. Mīlestības izjūtas padara cildenu. Katra negatīva iedarbība kļūst ārkārtīgi bīstama.

Cilvēkam var palīdzēt, just līdzi, bet žēlot nedrīkst. Žēlošana vērsta uz ķermeni un var kaitēt garam un dvēselei. Var rasties analoģiska slimība.

Slimība ir nevis ļaunums, bet gara sabrukuma apstādināšanas veids. Žēlojot nepiekrītat viņa nelaimei, domājat par sekām, aizmirstat cēloni un sekmējat gara sabrukumu. Slimība ir kā ļaunums un labums vienlaicīgi.

Māte lūdzot Dievu, lai viņas bērns izveseļojas, atdod garīgo enerģiju, kura ārstē un palīdz bērnam pareizi attīstīties.

Tandēmā vampīrs-upuris – vienmēr uzvar upuris, tapēc, ka viņam vampīrisms ir signāls par vāju saikni ar Dievišķo. Vampīrisms piespiedu kārtā virza upuri pie augstākajām, garīgajām enerģijām. Vampīram degradējas smalkās garīguma Dievišķās enerģijas struktūras.

Starp smalko mirušo pasauli un mūsu fizisko pasauli iespējami kontakti, taču tas kaitē abām pasaulēm. Dzīvo un mirušo biolauku salipšana notiek, ja neievēro augstākos likumus. Ja saglabā aizvainojumu uz mirušo, tad negatīvi iedarbojas uz viņu un noved pie slimībām, psihes traucējumiem, rakstura izmaiņām. Mirušā aizvainojums pirms nāves arī var novest pie biolauku salipšanas – tapēc obligāti jāizpilda viņa pēdējā vēlēšanās.

Ja pirms dzemdībām sieviete jau izdarījusi abortus, tad bojā gājušā augļa biolauks var savienoties ar vēlāk dzimušā biolauku un bērns var būt ļoti slimīgs, izjust bailes un uzmācīgus stāvokļus.

Bīstami apvainoties un neieredzēt ļaudis, ar kuriem enerģētiski cieši saistīts. Jo stiprāka mīlestība un pieķeršanās, jo bīstamāka jebkura negatīva izjūta pret mīļototo.

Jekura doma par pašnāvību ir bīstama un postoša cilvēkam un viņa pēctečiem. Depresija – slēpta nevēlēšanās dzīvot, kas provocē slimības, traucējumus liktenī, raksturā.

Pašiznīcināšanās programma var būt sekas tam, ka vecāki nav vēlējušies bērnu.

Cilvēka biolauks ir aizsargāts no apkārtējās pasaules, bet pilnīgi atvērts vecākiem, poe kam programma ir ilgstoša.

Cilvēkam jāmīl apkārtesošā pasaule, bet, ja viņš to neizjūt, viņa dveselē attīstās diskomforta stāvoklis, dvēseles mokas. Cilvēks cenšas noslāpēt dvēseles sāpes ar narkomāniju, alkoholismu vai toksikomāniju. Pazemināts mīlestības līmenis dvēselē, kas rodas no spēcīgiem aizvainojumiem, no mīlestības nomākšanas pret ļaudīm.

Pārstāt apvainoties uz apkartesošo pasauli, saskaņoties harmonijā ar to, mīlēt īstenību sevī, dvēselē. Harmonija ir mīlestība. Pagātne, tagadne, nākotne- tie ir mīlestības objekti. Jātiecas sevī izjust mīlestību un tad nevajadzēs apdullinošas vielas.

Katrā cilvēkā ir dvēsele, svēts aizsākums, cilvēciskais un dzīvnieciskais. Normālos apstākļos ķermenim jāsaņem barība no dvēseles, dvēselai no gara, garam no Dieva. Dzīve, kas celta uz primitīva ķermeņa barošanas principa, bez rūpēm par pārējo, ir regresa ceļš.

Globālās agresijas paaugstinājums cilvēces zemapaziņas struktūrās ietekmē enerģētiku un var radīt priekšnosacījumus katastrofām.

Grāmatas, atrodoties pastāvīgi cilvēka biolauka tuvumā, spēj rosināt zemapziņu nolasīt informāciju no tām.

Katra dzīva un nedzīva objekta lauks satur informāciju ne tikai par pašu objektu, bet arī par to, kas tā apkārtnē noticis.

Daudzas alerģijas pret augiem, zivīm, dzīvniekiem radušās no mūsu senču negatīvajām emocijām pret šiem objektiem. Negatīvie objekti reaģē uz nepatiku un naidu pret sevi, un tas var kļūt par cēloni alerģijai.

Baznīcās notiek tirdzniecība ar kristīgo literatūru, svecēm utt. Kristietības kalpi aizmirsuši, ka Jēzus Dieva templī izdzina visus, kas pirka un pārdeva svētnīcā. Tirdzniecība baznīcā sagrauj baznīcu enerģētiku.

Kultūru raksturo parametri: apzināta agresija +10, zemapziņas -210. civilizācijai, apzināta -50, neapzināta +50. Kultūra virzīta radīšanai, civilizācija nes sabrukuma elementus.

Ļaunums ir mūsu nepilnība. Ļaunums- iznīcināšana, labestība- radītspēja. Jaunā attīstība notiek, iznīcinot iepriekšējās struktūras; radošais nesaraujami saistīts ar postošo, bet radīšanā sagrāvei jābut kontrolējamai. Tādā veidā ļaunums ir nekontrolēts labums.

Ja sagraušanas pamatā ir garīga sākotne, tad sagrāve rada, bet, ja garīguma pietrūkst, posts kļūst nekontrolējams.

Ja burvis grib upurim kaitēt, viņam nepieciešams atbruņot tā aizsardzību. Pati labākā aizsardzība – vienotība ar Visumu. Atbruņot var, saraujot šo saikni = izmantojot cilvēka pieļautos karmisko likumu pārkāpumus. Ja cilvēks netuvojas Dievam, tas nokļūst pie velna.

Ja uz kristībām baznīcā atnes bērnu ar negatīvi kodētu biolauku, ar spēcīgi deformētām struktūrām, iedarbība uz garīgumu var novest bērnu pie saslimšanas, taču galu galā uzlabojas viņa garīgās struktūras, liktenis un viņa bērnu nākotne.

Ļaužu garīgā dzīve balstās uz trim vaļiem.

1) Bībeles 140.baušļi.

2) septiņi nāves grēki – lepnība, nesātība, dusmas, skopums, grūtsirdība, skaudība, netiklība (arī grūtniecības pārtraukšana 5.mēnesī, darbības vai domas, kas vērstas uz jūtu nogalināšanu sevī vai otrā, uz nodevību pret mīlestību materiālo labumu dēļ; nožēla par pagātni, tagadni, nākotni, vēlme paātrināt vai palēlināt notikumus, t.i.visi pārkāpumu attieksmē pret laiku; pārkāpumi saistīti ar naida un aizvainojumua jūtām, rupju izturēšanos pret ļaudīm.; aprunājot dzīvus un nedzīvus objektus.

3) sīkumi – ticība, cerība, mīlestība. Būtiskākā mīlestība.

Ārstēt un saņemt pareizu informāciju var tikai ar noslēgtu karmu.

Karma – atmaksa par zemes darbiem. Īsti dziedinātāji – svētie un pravieši.

Ķīniešu filozofija – ikvienam cilvēkam sevi jāizjūt kā pasaules glābēju (padomju psihiatrijā to novērtē kā vienu no paranojas pazīmēm).

S.Lazarevs, 1996, Karmas diagnostika

Tev jābūt autorizētam,





" Es sev pateicu, ka vairs nekad nenožēlošu to, ko neesmu izdarījis. Es gribu nožēlot tikai to, ko esmu izdarījis."
/ Valters Frīdenbergs /






Http://www.RezervesDALAS24.Lv