Alberta Einšteina 7 panākumu mācības

Visu dzīvi, ne vien zinātnē, bet arī ikdienā, Alberts Einšteins tiecās pēc harmonijas. Viņa prāts un smadzenes zināmā mērā arvien ir mistērija. Tomēr pats Einšteins neuzskatīja, ka būtu pārāks, – viņš vienkārši sekoja dažām sevis nostādītām patiesībām. Un izrādās, ka tās darbojās.

Drukāt

1. Seko savai ziņkārei

“Man nav īpašu talantu. Es vienkārši esmu pārāk ziņkārīgs.”

Mēs varam domāt, ka arīdzan esam ziņkārīgi, taču bieži, kad no runām ir jāpāriet pie darbības, mēs meklējam ieganstus, lai nedarītu. Einšteins sacīja – meklē atbildes, lai kāds būtu jautājums. Bezgalīgi – „roc” dziļāk un dziļāk! Tas mūs atšķir no viduvējībām. Pasaule ir ārkārtīgi neparasta un aizraujoša, bet par to ir jāinteresējas.

2. Neatlaidība ir brīnišķīga

“Runa ir nevis par to, ka es būtu ļoti gudrs – es vienkārši domāju par problēmām ilgāk.”

Ne vien Einšteins – arī citi zinātnieki uzsver, ka tikai neatlaidība ir lielu atklājumu pamatā. Jebkurai problēmai, kas ienāk cilvēka dzīvē, ir vismaz viens risinājums. Ja aplūkosim to no dažādiem skatupunktiem, iespējams, ieraudzīsim arī citus. Einšteins mudināja nepadoties.

3. Kļūdies!

“Cilvēks, kurš nekad nekļūdās, nekad neizmēģina neko jaunu.”

Tas nozīmē, ka mums jāsastopas ar nezināmo un pašiem savām bailēm. Varbūt mēs vēlamies strādāt un dzīvot Vidzemē vai Kurzemē, taču to nekad neizdarīsim, ja paliksim tur, kur esam. Uzdrīksties izzināt un pieļaut kļūdas! Ja nekad neapgūsi savas vājās puses, nevarēsi tās pilnveidot.

4. Radi vērtību

“Tiecies ne tik daudz pēc panākumiem, cik pēc vērtības!”

Einšteins uzskatīja, ka vairums cilvēku vārdu „panākumi” saprot nepareizi. Viņaprāt, panākumi nenozīmē tikai nebeidzamu labklājību vai uzņēmumu, kurš jums pieder un var darboties bez jūsu piedalīšanās. Einšteins sacīja, ka panākumi var būt viss minētais, bet tikai tad, ja protam to ik dienas novērtēt un neuztvert par pašsaprotamu. Viņš aicināja dzīvot saskaņā ar savām vērtībām, jo tās veicina ētiku, morāles izjūtu un godīgumu.

5. Zināšanas rodas no pieredzes

“ Vienīgais zināšanu gūšanas avots pieredze.”

Kad redzam cilvēku, kurš elastīgi un ātri pielāgojas situācijai, izdarām secinājumu, ka šis cilvēks ir pieredzējis. Un ne jau tamdēļ, ka viņam mājās ir pašam sava bibliotēka, bet tādēļ, ka viņš ir bijis līdzvērtīgās situācijās.

Tādēļ Einšteins aicināja nebaidīties kļūdīties – ne tamdēļ, lai atrisinātu kādu konkrētu vienu problēmu, bet tā iemesla dēļ, ka tas ir ceļš, kā gūt pieredzi.

6. Iemācies noteikumus un spēlē labāk

“ Jums sīki jāzina spēles noteikumi. Tad zināsiet, kā apspēlēt tos, kas noteikumus nezina.”

Teju ikvienā dzīves situācijā mēs rīkojamies saskaņā ar noteiktu paternu, darbību secību. Tā mēs veidojam nepārtrauktu pieredzes ķēdi – bieži mācoties no citiem. Taču Einšteins saka – ja apgūsim spēju apzināties, kādēļ noteiktā situācijā darām noteiktas lietas (un kādēļ, piemēram, veiksmīgi cilvēki rīkojas noteiktā veidā), analizējot šos procesus, mēs spēsim būt soli priekšā citiem.

7. Iztēlē ir spēks

“ Iztēle ir viss. Tā palīdz paredzēt nākamās darbības. Iztēle ir pat svarīgāka par zināšanām.”

Iztēle ir līdzīga 3D pasaulei mūsu galvās. Un arī tā iet roku rokā ar zināšanām, pieredzi, un visvairāk – ar lasīšanu. Iztēle ir īpašs smadzeņu darbības „produkts”, kas mums palīdz paredzēt, kā rīkoties noteiktās situācijās un pieņemt lēmumus, iztēlojoties ticamāko viena vai otra varianta rezultātu. Faktiski tā ir spēks, kas virza mūs uz priekšu.

Drukāt

Tev jābūt autorizētam,