No news, no shoes jeb vieta, no kuras grūti atgriezties realitātē

Drukāt

Vai jums kādreiz ir gribējies aizbēgt no realitātes? Es noteikti uz šo jautājumu varu atbildēt apstiprinoši- man šāda vēlēšanās rodas periodiski, pārsvarā brīžos, kad ilgāku laiku nav izdevies atpūsties. Tad es, saprotams, mēģinu kaut ko lietas labā darīt. Tas, ka atpūsties mājās nav iespējams, ir pārbaudīts fakts: traucē ne tikai nepadarītie darbi, kas vienmēr ir acu priekšā, bet arī radi, draugi un kolēģi, kuriem katrā gadījumā kaut ko vajadzēs, kaut arī visi zina, ka tu esi atvaļinājumā. Vienīgā iespēja- doties ārpus Latvijas. Un kad Turcijā un Kanāriju salās pabūts jau ne vienreiz vien, gribas kaut ko jaunu un nebijušu. Tad kāpēc gan lai tās nebūtu Maldivu salas, par kurām tik daudz laba dzirdēts?

No news, no shoes jeb vieta, no kuras grūti atgriezties realitātē

Foto: Iveta Apškrūma, epadomi.lv

Jauni piedzīvojumi un neredzētas vietas mani vienmēr vilinājušas, it sevišķi, ja tajās sagaidāma vēl nepieredzēta eksotika. Tā kā Maldivu salas atrodas netālu no ekvatora un tik tuvu tam atrasties man vēl nebija nācies, tad došanās uz šo Indijas okeāna pērli šķita ļoti aizraujoša doma.
Un, protams, ja man kāda ideja prātā ienākusi, es nelikšos mierā, kamēr nebūšu to īstenojusi.

Kad lidojums caur Turkish Airlines nokārtots (pēdējā laikā cenšos lidot tikai ar šo aviosabiedrību,- man patīk izbaudīt labu servisu), atliek vien piemeklēt viesnīcu. Tā kā dodos uz Maldivu salām, kuras mēdz dēvēt arī par Paradīzes stūrīti zemes virsū, saprotams, ka viesnīcai jāatbilst līmenim, kas piedāvā kvalitatatīvu atpūtu ar pienācīgu servisu. Un tā, klausot speciālistu ieteikumam, nonāku pieczvaigžņu viesnīcā Constance Moofushi Maldives.

Jāsāk ar to, ka nokļūt viesnīcā var tikai pa gaisu vai ūdeni, jo viesnīca atrodas uz salas. Pie kam uz katras salas izvietojusies tikai viena viesnīca un uz katru no tām atpūtnieki tiek nogādāti nelielās lidmašīnās, kuru ietilpība ir 12 pasažieri. Maldivieši šīs lidmašīnas dēvē par gaisa taksometriem.



Kamēr ilgst lidojums līdz salai, uz kuras izvietojusies viesnīca, ir iespēja izbaudīt fantastisku skatu- gar acīm aizzib brīnumskaistas koraļļu salas, jahtas, kuģīši un pat pilsētiņas vienas saliņas lielumā... un tā 25 minūtes, līdz esam galā.

Izkāpjot uz salas, mūs visus pārsteidz baltā apģērbā tērpti smaidīgi cilvēki un tūlīt arī tiek pasniegts sagaidīšanas kokteilis (Welcom drink). Izrādās, tas ir viesnīcas vadošais personāls, kas šādā veidā sagaida katru atbraucēju. Daži varbūt teiks, ka tas nav nekas īpašs, tā teikt- sīkums, tomēr atļaušos nepiekrist. Viesmīlība, laipnība un patiess smaids vienmēr ir patīkami no jebkura cilvēka, bet viesnīcai tas ir veiksmes garants, jo vietā, kur esi izbaudījis neviltotu sirsnību, gribas atgriezties vēl un vēl.



Un Constance Moofushi Maldives ir tieši tāda viesnīca. Te viss notiek pa īstam, bez uzspēlētības. Pateicoties draudzīgajam viesnīcas personālam un viņu nesamākslotajai vienkāršībai, atpūtnieki "atslēdzas" no realitātes un kļūst par pilnīgi citiem cilvēkiem- brīviem un laimīgiem. Ne velti jau izkāpjot uz salas, visus sagaida uzraksts "No news, no shoes". Un kurpes te patiešām neviens nevalkā. Visapkārt tikai baltas smiltis, neviena asa akmentiņa, tad kāpēc savas kājas mocīt ieaujot apavos?

Pat brokastīs, pusdienās un vakariņās visi dodas basām kājām, arī dejo tāpat (te es sapratu, cik jauki ir nevilkt augspapēžu kurpes), īsta bauda kājām.



Pati daba šajā vietā parūpējusies par to, lai cilvēks justos kā Paradīzē. Neviena pilsētas trokšņa, tikai smaragdzaļs okeāna plašums, palmas un smiltis. Un vēl miers un klusums- tieši tas, kā mums visvairāk pietrūkst.

Arī villas un bungalo dizaineriem izdevies izveidot un iekārtot tā, ka tu reizē jūties kā dabas bērns un tajā pat laikā vari baudīt pierasto komfortu. Interjerā apvienota vienkāršu lietu burvība Robinsona Kruzo garā ar mūsdienīgu funkcionalitāti. Viss darināts no dabīgiem materiāliem: bambusa, sizala, rotanga. Vieglas pītas mēbeles, patīkams tekstils un aksesuāri, kas piesķir nacionālo kolorītu, rada īpašu bezrūpības un miera atmosfēru. To visu vēl pastiprina rāmā ūdens skalošanās (bungalo atrodas tieši uz ūdens), kas sevišķi patīkama, vakarā dodoties gulēt- tā ieaijā veselīgā miegā, kādu līdz šim vēl nebiju baudījusi. Pilnīga atslābināšanās un relaksācija gan fiziski, gan garīgi.



Bet rītu var sākt ar patīkamu ūdens peldi, jo visi bungalo uzbūvēti tā, ka no katra ved trepītes tieši okeānā. Pie kam projekts paredz pilnīgu noslēgtību no citiem atpūtniekiem, kas man likās sevišķi patīkami. No vienas puses tev it kā turpat blakus atrodas kaimiņi, taču tu viņus neredzi un viņi, savukārt, neredz tevi. Nu vismaz tikmēr, kamēr tu atrodies savā bungalo vai uz tā terases. Viss pārdomāts, lai tu varētu pilnvērtīgi atpūsties un nejustos traucēts.

Bet brīžos, kad vientulība apnīk, var doties snorkelēt, daivingot, makšķerēt vai izvēlēties vēl kādu citu ūdens sporta veidu. Iespējams pat izbraukums ar niršanu pie haizivīm. Tas gan vairāk ekstrēmu sajūtu cienītājiem. Kaut gan vietējie instruktori apgalvo, ka draudīgā izskata plēsoņas esot pat ļoti nekaitīgas- galvenais, jāzina, kā viņu tuvumā uzvesties.



Ja runājam par virtuvi, tad arī tā šeit ir gana eksotiska (protams, neaizmirstot par starptautiskās virtuves cienītājiem)- viesnīcā diezgan daudz tiek gatavoti vietējie ēdieni, kas personīgi man šķita ļoti interesanti, daudzveidīgi un, galvenais, garšīgi. Pamatā visam, protams, visdažādākie jūras produkti un rīsi, kas tiek gatavoti ar dažādām piedevām un garšvielām, tai skaitā arī asām.

Zivis šeit garšo vienkārši fantastiski, jo tās tiek gatavotas tikai svaigas, tikko kā nozvejotas (maldivieši nezina, ko nozīmē saldētas zivis) un pasniegtas ar dažādām mērcēm. Kura mērce labāk der pie konkrētās zivs, pavārs vienmēr pateiks, ja pajautāsiet.

Taču visvairāk no virtuves man atmiņā palikuši Constance Moofushi Maldives garšīgie deserti. Tādus gardumus nebiju līdz šim baudījusi nevienā citā viesnīcā. Pie kam garšīgs bija pilnīgi viss. Un daudz kas no tā agrāk nebija ne ēsts, ne redzēts. Loģiski, ka dažas receptes pajautāju pavāram un, sev par lielu izbrīnu, saņēmu to gatavošanas sīku aprakstu (piemēram, uzzināju, kā gatavot bazilika un lavandas saldējumu).
Izrādās, šeit pavāri labprāt dalās ar savas meistarības noslēpumiem. Vēl viens patīkams atklājums un pluss viesnīcai no manas puses.

Bet vispār tādu plusiņu atpūtas laikā man sakrājās daudz- par atrašanās vietu un neskarto dabu, par servisu un komfortu, par attieksmi un ieinteresētību, un galu galā- par viselementārāko cilvēkmīlestību.

Braukt prom un atgriezties realitātē nu nemaz negribējās, taču nekas nav mūžīgs. Bet ir arī labā ziņa- vietā, kuru tu esi iemīlējis, vienmēr ir iespējams atgriezties.

Tev jābūt autorizētam,