"Braucam ciemos". Vēstures elpa Mores kara muzejā (3) 14.12.2011 20:29

Turpinām iepazīstināt ar interesantām apskates un atpūtas vietām Latvijā rubrikā "Braucam ciemos". Šoreiz esam Morē, Mores kara muzejā, kur mūs sagaida dzīvesprieka pilnais saimnieks- Antona kungs ar kundzi. Šī muzeja pirmsākumi meklējami jau sen, kad Antons ar savu sievu nolēma iekārtot vienu istabu ar eksponātiem savas dzimtas vajadzībām. Pirmsākumos ģimene nemaz nevarēja iedomāties, ka pēc vairākiem gadiem šeit būs tik daudz, ko apskatīt arī citiem.
Pirmā stāva muzeja telpās varam skatīt vecas kartes, munīciju, ķiveres, ieročus, ordeņus un daudz ko citu, kas liek aizdomāties par tiem senajiem notikumiem, bet otrajā stāvā daudz dažādu lietu no padomju un vēl senākiem laikiem. Antons neļauj garlaikoties, aizrautīgi stāsti par kara laikiem, viltīgi jautājumi par dažādu aizmirstu lietu pielietojumu, joki un anekdotes un piedāvājums jaunajiem pāriem pavadīt pirmo kāzu nakti..tankā- to visu varat piedzīvot ceļojot pa Vidzemi- Mores muzejā.

Video: Studija "1.Roka"

Video: Tikšanās ar kamieļiem un pastaigas ar lamām viesu namā "Rakši" (5) 21.11.2011 04:17 +3

Braucam ciemos- tā esam nosaukuši jaunu rubriku, lai iepazīstinātu ar interesantākajām atpūtas vietām Latvijā. Tādu nav mazums un viena no tām ir viesu nams "Rakši" Cēsīs. Braucām apskatīt kamieļus, bet satikām daudz vairāk eksotisku dzīvnieku, pie kam tik tuvu kā vēl nekad. Lamas, alpakas, guanako, aitas un kazlēns brīvi pārvietojas pa teritoriju un draudzīgi ļauj sevi paglaudīt vai pabarot, bet kamieļi ir rokas stiepiena attālumā aiz žoga un arī labprāt draudzīgi ļaujas kontaktam. Ar dzīvniekiem iespējams arī iziet pastaigā līdz tepat netālu plūstošai Gaujai, kā arī izmēģināt spēkus dažādās sporta spēlēs, izvizināties ar kvadraciklu vai interesantu pārvietošanās līdzekli - segway, kas pa spēkam arī mazajiem, kā arī ērti pārnaķšot, baudot pirts labumus vai kamieļu piena pankūkas. "Rakši" ir iecienīta kāzu rīkošanas vieta- naktsmītnes, viesību māja vairāk kā 100 viesiem un neparastas atrakcijas šeit garantētas.
Viesu nams "Rakši" atrodas Cēsīs, to viegli atrast, vadoties pēc izliktajām norādēm pilsētā. Vairāk informācijas mājas lapā

Video: Dieva dārzs Karaļa kalnā Aglonā (11) 20.09.2011 23:34 +3

Ceļojot pa Latgali, apmeklējot Aglonas baziliku, noteikti jāuzkāpj arī Karaļa kalnā. Tas atrodas dažu kilometru attālumā aiz Egles ezera, iepretī Bazilikai. Šim Dieva dārzam, kā to sauc tās puses ļaudis, ir visai neparasts aizsākums. No Aglonas netālajā Kastirē dzīvo Stupānu ģimene - Jānis un Vija, kuriem aug četri dēli. Kastirē ir arī Jāņa un Vijas vecāku sētas, un viņiem bija sapnis uzcelt savu māju. Meklēdami tai vietu, viņi izvēlējās Karaļa kalnu, kuram tāds vārds nāk jau no senlaikiem. Kad Stupānu ģimene šeit nopirka divdesmit hektārus zemes un sāka kokiem un krūmiem aizaugušajā kalnā atbrīvot vietu mājas celtniecībai, viņi ieraudzīja, cik brīnišķīgs skats no tā paveras uz Aglonu un apkārtni. Zvanu skaņas, kas dzirdamas kalnā, kad Aglonas bazilikā notiek dievkalpojums, rada svētsvinīgu noskaņu. Stupāni izlēma - šī vieta piederēs nevis viņiem vien, bet visiem un Dievam par godu. Kad Jānis Stupāns satikās ar tēlnieku Ēriku Delperu, tēlniekam jau bija vīzija, ka viņš veidos milzīgas skulptūras ar Bībeles tēliem, bija tās pat uzskicējis, nu tās apskatāmas visiem.

Uz Dieva dārzu un kalnā esošo baznīcu tiek aicināti visu reliģiju pārstāvji, jāpiebilst gan , ka vietējo reliģisko amatpersonu attieksme pret šo vietu nav viennozīmīga- J.Pujāts pat nopēlis Karaļa kalna ideju, apgalvojot, ka šī projekta īstenotāji cenšas radīt savu reliģisko sektu un viņi par to būtu jāizslēdz no baznīcas. epadomi.lv šovasar pabija Karaļa kalnā, neko sektantisku nesaskatījām, tieši otrādi- ir radīta vēl viena ļoti skaista svētvieta Latvijā un aicinām to apmeklēt arī citiem. Ieskatam neliels video no Dieva dārza

Video: studija "1.Roka"

Video: Padomju slepenais bunkurs Līgatnē (10) 19.08.2011 01:09 +1

Pirms 20 gadiem augusta puča dienās, kad atdzima Latvijas valsts un gruva PSRS, bija vadoņi un varoņi, kas izvēlējās paslēpties, kamēr nav skaidrības kurā pusē nostāties. Runā, ka viena no slēptuvēm esot bijusi arī Līgatnes pazemes slēpnī-bunkurā, kas bija paredzēts LPSR valdības locekļiem aukstā kara gadījumā.

Padomju laikos par bunkura esamību nezināja pat sanatorijas darbinieki, kuri ikdienā strādāja virs bunkura. Patversme bija viena no stratēģiski svarīgākajām vietām padomju Latvijā kodolkara situācijas gadījumā. Spēcīgākā autonomā saimnieciskā struktūra ar visu nepieciešamo un vismodernāko tā laika aprīkojumu! Līdz mūsdienām saglabāts viss autentiskais pazemes aprīkojums! Objekts atrodas Skaļupē apmēram 80 km no Rīgas, tālrunis 64161915 . Ieejas maksa 3-4 lati.

Video: Kā sasvilpot 50 eiro. Svilpotāju valoda Lagomeras salā (4) 06.08.2011 18:39 +4

Viesojoties Kanāriju salās pabijām Lagomeras salā, kur dzirdējām vietējo svilpotāju valodu. Tā ir unikāla valoda, kurā iespējams "sarunāties", izmantojot spalgus svilpienus. Tālā senatnē šo valodu radījuši vietējie iedzīvotāji guanči, lai tādējādi sazinātos savā starpā salas kalnainajā vidē. Laba vēja apstākļos skaņa dzirdama daudzu kilometru attālumā. Mūsdienās, līdz ar mobilā telefona ienākšanu cilvēku ikdienā, svilpotāju valoda sāka zaudēt savu nozīmi un tai draudēja izmiršana. Lai tas nenotiktu, pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados el silbo pasludināja par pasaules kultūras mantojumu un iekļāva Lagomeras pamatskolas mācību programmā. Jāsaka, ka valodu apgūt nav viegli- lai "sarunātos" svilpojot, jāiemācās ar dažādu skaņas garuma un augstuma palīdzību izveidot burtu kombinācijas.

Vienkāršā eksperimentā vietējie svilpotāji nodemonstrēja , ka tā nav tuksā svilpošana, bet īsts saziņas līdzeklis

Video: Iveta Apškrūma, epadomi.lv

Video: Piedzērušies vācu tūristi dzied "mūsu" dziesmas Turcijas kūrortā 06.11.2010 13:12

Kādā Turcijas pieczvaigžņu kūrortā īstu pieczvaigžņu koncertu pie bāra letes sniedz krietni iereibusi vācu atpūtnieku grupa, kuras repertuārā ir arī Latvijā pazīstamas melodijas