Eksperts: zinātnes jaunuzņēmumi attīstās ilgāk, taču dod lielāku labumu ekonomikai

Var saprast vēlmi Latvijas zinātnes atklājumus redzēt komercializētus jau “rīt uz pusdienas laiku”, taču reālā pieredze atbilst pasaules praksei – zinātnisko inovāciju pārvēršanai tirgojamā produktā ir nepieciešami aptuveni pieci līdz desmit gadi, uzskata platformas “Komercializācijas reaktors” vadītājs un līdzīpašnieks Nikolajs Adamovičs.

Tas, cik veiksmīgi Latvijā varēs attīstīties inovācijas, ir atkarīgs no pieejamās infrastruktūras, valsts ieinteresētības un efektīvas kompetenču apvienošanas.

Kopumā piekrītot zinātnieku un universitāšu stratēģisko vadītāju paustajam Latvijas inovācijas manifestā, ka valstī trūkst mērķtiecīgas politikas inovāciju sasniegumu pārnesei biznesā, Adamovičs uzsver, ka nav vērts gausties, bet gan saprātīgi jāizmanto tie resursi, kuri ir pieejami, apvienojot zinātnieku, uzņēmēju un investoru kompetenci.

Jāņem vērā, ka praktiski pielietojamu inovāciju tirgus ir visa pasaule, tādēļ zinātņietilpīgi produkti jau no sākuma jāveido, paturot prātā globālo tirgu. Latvijas zinātnieki šo apsvērumu mēdz neņemt vērā, koncentrējoties tikai uz lokālā tirgus vajadzībām.

“Un tad izrādās, ka brīnišķīgu produktu, kura tapšanā ir ieguldīts prāts, darbs un laiks, “nevienam nevajag”, un izstrādne nogulst plauktā,” skaidro “Komercializācijas reaktora” vadītājs.

Viņš uzsver, ka realitātē veiksmīga izgudrojuma komercializācija ir komplekss pasākums, kurā saliedēti darbojas gan zinātnieki – idejas autori, gan uzņēmēji, kuriem ir ambīcijas izgudrojumu pārvērst praktiski pielietojamā produktā, gan investori, kuri ir gatavi finansēt idejas realizāciju. Konkurēt globālajā tirgū citādi nav iespējams.

“Tas ir tehnoloģiju platformu, inkubatoru, akseleratoru uzdevums – savest kopā zinātniekus un uzņēmējus, izveidot darbotiesspējīgas komandas, ka spēj pasaulei piedāvāt unikālus produktus. Reaktoram jau šobrīd ir pieejami vairāk nekā 500 dažādu jomu speciālisti, kas var nodrošināt augsta līmeņa ekspertīzi jebkurā projekta attīstības posmā,” skaidro Adamovičs.

“Komercializācijas reaktora” vadītājs atzīst, ka ļoti būtiska problēma ir t.s. “gudrās naudas” trūkums. Turklāt kopš 2014.gada gandrīz nav pieejams publiskais finansējums zinātņietilpīgiem projektiem. Tādēļ viņš aicina jaunajā plānošanas periodā pieejamajās Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu programmās kā atsevišķu atbalsta saņēmēju kategoriju izdalīt zinātnes jaunuzņēmumus un šo līdzekļu pārvaldīšanu konkursa kārtībā uzticēt īpašai struktūrai.

“Jā, pārvērst inovatīvu ideju pielietojamā produktā ir sarežģīti, laikietilpīgi, nogurdinoši, birokrātiski, taču pūles atmaksājas brīdī, kad izstrādnei izdodas pievērst globālo spēlētāju uzmanību. Latvijai jau tagad ir, ar ko lepoties,” atzīst Adamovičs.

Piemēram, “Komercializācijas reaktorā” tapušo nano pārklājumu ražotāju “Naco Technologies” pērn iegādājās auto un citu rūpniecības nozaru piegādātājs “Schaeffler”. Un, iespējams, tie automašīnu īpašnieki, kas tuvākajos gados izmantos “Continental” ražotās radžotās riepas, būs Latvijā tapušu apstrādes tehnoloģiju lietotāji.

Turklāt mūsu valstī ir pietiekami sakārtota uzņēmējdarbības vide, lai savas idejas līdz komercializējamiem produktiem te vēlētos attīstīt, piemēram, Ukrainas, Kazahstānas, Armēnijas zinātnieki. Tā ir niša, kura padara Latvijas potenciālu uz pasaules kartes vēl iespaidīgāku, uzsver Adamovičs.

     [+] [-]

, 2016-12-09 11:01, pirms 2 mēnešiem
Finansējums uzņēmumam. Aizdevums uzņēmumam. Investora piesaiste. Aizpildi anketu un sūti mums pieteikumu finansēšanai.
Vairāk informācijas: Finansējuma piesaiste un Aizdevums Uzņēmumam |...

Tev jābūt autorizētam,