Katrs trešais vēl tikai plāno veikt riepu nomaiņu. Ko der zināt, izvēloties laikapstākļiem atbilstošākās riepas?

Drukāt

Iestājoties novembrim jeb salnu mēnesim, pērn strauji pieaudzis negadījumu skaits slidenu ceļu dēļ, liecina apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) dati. 2016. gadā atlīdzībās vidēji par vienu ceļu satiksmes negadījumu, spēkratam nobraucot no ceļa, BALTA izmaksājusi 3000–3500 eiro.

Katrs trešais vēl tikai plāno veikt riepu nomaiņu. Ko der zināt, izvēloties laikapstākļiem atbilstošākās riepas?

“1. decembris ir tikai datums, un, domājot par drošību, svarīgi ir laikus parūpēties par riepu nomaiņu atbilstoši laikapstākļiem, nevis Ceļu satiksmes noteikumos minētajām obligātajām prasībām. Pretējā gadījumā mēs riskējam ne tikai ar savu, bet arī līdzbraucēju un citu ceļu satiksmes dalībnieku drošību. Aicinot autovadītājus būt atbildīgiem, novembra sākumā veicām klientu aptauju, vaicājot autovadītājiem, vai jau ir izdevies parūpēties par ziemas braukšanai piemērotām riepām. Pozitīvi, ka lielākā daļa aptaujāto klientu jeb 59%, ņemot vērā laikapstākļus šajā rudenī, savu spēkratu jau ir aprīkojuši ar ziemas riepām, 9% norādīja, ka savu drošību uztic vissezonas riepām, savukārt 32% plāno veikt riepu nomaiņu tuvākajā laikā,” stāsta Ingus Savickis, BALTA Atlīdzību direktors.

“Vidēji BALTA tiek pieteiktas 2500 transporta atlīdzības mēnesī jeb vairāk nekā 80 vienā dienā. Laikapstākļiem neatbilstošu riepu izvēle viennozīmīgi ir viens no negadījumu cēloņiem tieši rudens/ziemas sezonā,” norāda I. Savickis, piebilstot, ka ne mazāk būtisks ir jautājums, kā izvēlēties laikapstākļiem atbilstošākās riepas.
Jāņem vērā, ka neviena riepa nebūs ideāla visiem laika un braukšanas apstākļiem – jebkura riepa slīd, tāpēc to izvēlē svarīgs priekšnosacījums ir pašam braucējam bīstamāko ceļa apstākļu un savu spēju novērtējums. Būtiska uzmanība jāvērš riepu veiktspējas rādītājiem atbilstoši konkrētajam apstākļu kopumam, skaidro Ainārs Gulbis, SIA “Dalans” riepu tirdzniecības speciālists.

“Jebkurā gadījumā jāsaprot, ka, izvēloties piemērotākās riepas, maksājam par savu drošību. Ikdienā, parastos apstākļos braucot, visticamāk, nekādu starpību vadītājs nejutīs. Priekšrocības tiks novērtētas ekstrēmākās situācijās, kad nāksies strauji bremzēt. “Premium” klases riepai, kas ir divas līdz trīs reizes dārgāka par “budžeta” klases riepu, bremzēšanas ceļš ir par dažiem metriem īsāks, un tas var būt izšķiroši, lai izvairītos no satiksmes negadījuma,” stāsta A.Gulbis.

Lai izvēlētos ziemas sezonai atbilstošākās riepas savai drošībai, apdrošinātājs BALTA un Ainārs Gulbis iesaka:

• riepu izvēlē būtiska nozīme ir ikdienas braukšanas maršrutiem. Lielākoties braucot pa pilsētu un šoseju, derēs riepas bez radzēm. Savukārt, ja ikdienas maršrutos ir ceļi ar grunts vai smilšu segumiem, kas ziemas periodā mēdz būt ļoti sniegaini, piemērotākas būs ar radzēm vai mīkstā gumijas sastāva ziemas riepas;
• neskatoties uz to, cik dārgas veiktspējas riepas ir automašīnai, pirms braukšanas ieteicams drošos apstākļos veikt kontroles bremzēšanu vai manevru, lai varētu novērtēt ceļa apstākļus;
• ja automašīnai nav laikapstākļiem atbilstošas veiktspējas riepas, braukt īpaši uzmanīgi un ieturēt lielāku distanci starp priekšā braucošajiem, zinot, ka bremzēšanas ceļš būs garāks;
• rūpīgi sekot līdzi riepu nodiluma pakāpei un vecumam, lai savlaicīgi veiktu to nomaiņu.
Savukārt Ceļu satiksmes drošības direkcija atgādina, ka saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumiem ziemas riepu obligāta izmantošana ir no 1.decembra līdz 1.martam. Vieglo automašīnu ziemas riepu minimālais protektora dziļums ir 4 mm. Ieteicams neizmantot riepas, kas vecākas par 5–6 gadiem – to ražošanas laiks ir norādīts uz riepas ārējās malas. Savukārt no 2016. gada 1.decembra spēkā stājies nosacījums, ka vieglo automobiļu ar pilnu masu līdz 3500 kg katra ass un automobiļu ar pilnu masu virs 3500 kg priekšējā stūrējamā ass jāaprīko ar vienādām riepām (izgatavotājam un protektora zīmējumam jābūt identiskam). Turklāt vienam auto vienlaikus nedrīkst būt radžotas un neradžotas riepas.

Tev jābūt autorizētam,


" Kas notiktu, ja visi tie daudzie simti tūkstoši latviešu, kuri izklīda kopš 1990. gada, pēkšņi atgrieztos atpakaļ? Atgrieztos ar visām savām zināšanām un jauno pieredzi. Bail iedomāties, jo kas tad notiktu ar visām tām mūsu vietējām pelēcībām valsts pārvaldē un politikā? Viņiem taču tā būtu milzu traģēdija."

/ Alvis Hermanis /

Http://www.RezervesDALAS24.Lv