Kas jāzina katrai sievietei par vīrieti. Biežākās kļūdas, ko sievietes pieļauj attiecībās (2. daļa)

"Mācies gūt labumu no katras pieļautās kļūdas", teicis austriešu filozofs Ludvigs Vitgenšteins. Tad vislielākais labums, ko ikviens no tām varētu gūt, ir mācīties no savām kļūdām, mācīties tās nepieļaut un pilnveidot sevi.

Drukāt

Kas jāzina katrai sievietei par vīrieti

Iepriekšējā rakstā, atsaucoties uz attiecību speciālistes Barbaras De Endželisas grāmatu "Noslēpumi, kas jāzina katrai sievietei par vīrieti" minējām dažas biežākās kļūdas, ko sievietes pieļauj attiecībās, bet kļūdu izvērtēšana un nepieļaušana ir ceļš uz harmoniskām attiecībām. Autore uzsver, ka izvairoties no kļūdu īstenošanas dzīvē, ievērojami uzlabosies attiecības ar mīļoto vīrieti, tādēļ turpinām jūs iepazīstināt ar pārējām trijām viņasprāt biežākajām attiecību kļūdām, ko pieļauj sievietes:

Sievietes, kuras slēpj savus panākumus un kompetenci.

Sieviete nereti par sevi mēdz runāt nicīgi un tiklīdz kaut nedaudz kļūdās, nolīdzina sevi līdz ar zemi, tādējādi radot iespaidu, ka sevi nemīl. Viņa apšauba komplimentu, ko izsaka vīrietis, un uzvedas tā, it kā gribētu izgaisināt viņa labās domas par sevi, kā arī slēpj no vīrieša savus talantus un sasniegumus, domājot, ka tad vīrietis viņu vairāk mīlēs. Viņa baidās otra acīs kļūt augstprātīga un iedomīga, slēpjot savu īsto valdzinājumu, lai censtos atbilst "jaukās meitenes" tēlam, bet jo vairāk viņa savus sasniegumus noniecina citu priekšā, jo mazāk atceras tos pati, līdz beidzot pilnībā zaudē savu valdzinājumu, taču kompetences slēpšana noslāpē attiecību kvēli, jo vājums vīrieti atgrūž. Viņu saista kompetentas sievietes, jo tās viņš respektē un uztver daudz nopietnāk.
Barbara De Endželisa iesaka novērtēt sevi pareizi, pieņemt komplimentus, nenoniecināt sevi vai savus sasniegumus un aizmirst par pieticību, ļaujot vaļu savam valdzinājumam.

Sievietes, kuras piekāpjas vīriešu priekšā, ļaujot pret sevi izturēties necienīgi.

Sieviete ļauj pret sevi izturēties tā, kā neļautu nevienam vīrietim izturēties pret savu bērnu. Viņa neaizstāv sevi, kad to ir iespējams darīt, un dzīvo bailēs no sava partnera kritikas vai nepatikas, samierinās ar mazāku mīlestības un uzmanības daudzumu, nekā jūtas to pelnījusi, taču katru reizi, kad sieviete piekāpjas vīrieša prieksā, ļaujot izturēties viņam necienīgi vai nemīloši, viņa zaudē mīlestību un cieņu arī pati pret sevi.

Apbalvot partneri ar savu mīlestību pēc tam, kad viņš ir izturējies slikti, ir viena no lielākajām sievietes kļudām, kādu viņa pieļauj attiecībās ar vīrieti. Viņa apskauj un skūpsta to, kas par viņu necienīgi izsakās, un atvainojas, ka ir viņu sadusmojusi, mīlinās ar cilvēku, kurš pirms pāris mirkļiem vai stundām ir izturējies pret viņu kā pret niecību un joprojām nav atvainojies. Sieviete lolo to, kas ar savu rīcību ir aizvainojis viņas jūtas, jo tā vēlas pierādīt, ka joprojām viņu mīl, taču šādā situācijā "kā naglai uz galvas" ir Barbaras De Endželisas salīdzinājums ar mazu kucēnu, kuram, piemēslojot jaunu un skaistu dīvānu, kā balva tiek pasniegts gardums, tā pārliecinot viņu, ka šāda rīcība ir pieņemama. Grāmatas autore ironiski uzsver, ka pat dzīvnieku dresētāji pārliecina par nepieciešamību suni disciplinēt, iebāžot viņu ar purnu paša mēslos un sadodot pa degunu ar avīzi. Tā rakstniece izskaidro, ka apbalvojot vīrieti par sliktu izturēšanos, viņš tiek mudināts nākamreiz rīkoties tāpat, taču lūdz ņemt vērā, ka autore nemudina, lai sieviete savam vīrietim sistu pa degunu ar sarullētu avīzi, kad viņš savu partneri sāpina.

Kad vīrietis pret sievieti izturas necienīgi, Barbara De Endželisa iesaka pastāstīt vīrietim, cik aizvainota un dusmīga viņa ir un gaidīt atbildi, kas parādītu, ka viņš saprot viņas jūtas un nožēlo savu izturēšanos. Grāmatas autore iesaka pārrunāt, kā partneri tiks ar šo situāciju galā nākamreiz, pēc tam saskūpstīties un izlīgt.
Barbara De Endželisa pārliecina saglabāt savu spēku, taču uzsver, ka tas nenozīmē, ka vīrietis būtu jāuzveic, bet jāiedrošina sevi izturēties ar mīlestību un cieņu pašai pret sevi, pārliecinoties, ka vīrietis dara tāpat.

Ir sievietes, kuras uzvedas kā mazas meitenes, lai panāktu no vīriešiem iecerēto.

Sieviete izturas naivi, it kā nezinātu īsto atbildi, lai gan to zina. Viņa uzvedas tā, it kā būtu aizvainota, kaut gan patiesībā ir dusmīga, un, runājot ar vīrieti žēlīgā mazas meitenes balsī, pret viņu izturas kā pret tēvu. Naiva izturēšanās liek vīrietim justies apķērīgam un pārliecinātam par savu rīcību, taču tas viņam ļauj justies patīkami nejau tāpēc, ka viņš sievieti cienītu, bet tāpēc, ka tā vīrietis var justies pārāks par viņu.

Vairums sieviešu noslāpē savus dusmu uzplūdus un izpauž tos citās jūtās- skumjās, bailēs vai vainas apziņā, taču tas nemazina iekrājušās dusmas un samilzušo problēmu. Viņas slēpj savas patiesās emocijas, kā dusmas, nepatiku, apvainojumu un bailes, padarot sevi par garīgi bezpalīdzīgām būtnēm.

Nav nekas slikts reizēm ļaut savam mīļotajam vīrietim sevi tēvišķi samīļot, bet, ja sieviete pret vīrieti izturēsies kā pret tēvu, abu attiecības var tikt apdraudētas. Kaut arī mazas meitenes uzvedība vīrietim ļauj justies stipram un svarīgam, rezultātā viņš vairs nespēj sievieti cienīt.

Vienmēr pirms krist apjukumā un saukt sev palīgā vīrieti, Barbara De Endželisa iesaka padomāt, vai tomēr sieviete nespēj tikt galā pašas spēkiem, jo daudz brīnišķīgāk, ja partneri mīl un novertē nevis kā mazu meiteni, bet tieši kā sievieti.

Barbara De Endželisa uzsver, ka īpaši svarīgi sievietei pārliecināties par to, vai viņa attiecību veidošanā nepiedalās viena, bet dod arī savam partnerim iespēju rīkoties attiecību labā, vai otram nesniedz vairāk nekā no viņa gūst, jo citādi sieviete riskē pati sev iestāstīt, ka ar viņas attiecībām viss ir kārtībā. Viņai būtu jāpārliecinās, ka dzīve ir aizpildīta ar aizraujošām, radošām aktivitātēm un attiecības nav vienīgais radošās enerģijas izpausmes ceļš.

Turpinājums sekos.

Drukāt

Tev jābūt autorizētam,